Globālais impulss balstās uz klimata krīzi, bet rīcība nebūs iespējama bez divām valstīm – Ķīnas un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas kopā rada vairāk nekā pusi no emisijām un kuru valdības nesanāk.

Pirms COP26 samita Glāzgovā eksperti uzskata, ka asv un Ķīnas izrāviena sadarbība varētu būt katalizators vēsturiskai vienošanās par klimata pārmaiņām, bet arī tas, ka sala saites starp Vašingtonu un Pekinu nav, tā teikt, pasaules gals.

Dūmu nolaisti no ogļu spēkstacijas Ķīnas ziemeļu Shanxi provincē 2015. gada novembrī© GREGS BEIKERS Dūmu nolaisti no ogļu spēkstacijas Ķīnas ziemeļu Shanxi provincē 2015. gada novembrīAbas valstis ir pastiprinājušas centienus ierobežot emisijas, lai gan analītiķi apgalvo, ka darbības ir pārāk pieticīgas, lai sasniegtu ANO atbalstīto mērķi saglabāt planētas temperatūras kāpumu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija (2,6 grādiem pēc Fārenheita) un izvairīties no klimata pārmaiņu ļaunākajām sekām.

“Ja Ķīnas un ASV valstu valdības nespēj vienoties par kaut ko pēc būtības, es domāju, ka jebkurā gadījumā var būt vieta nopietnai rīcībai, jo abas valstis spēj un vēlas darīt daudz vienatnē,” sacīja Mērija Nikolasa, kura kā Kalifornijas Gaisa resursu padomes priekšsēdētāja vadīja lielas klimata iniciatīvas.

“Bet tas nenozīmē, ka tas nav svarīgi,” viņa teica. “Bez skaidras vienošanās citas valstis nelabprāt rīkosies.”

ASV klimata sūtnis Džons Kerijs tiekas ar Ķīnas ārlietu ministru Vangu Ji, izmantojot video saiti Kerija vizītes laikā Tjaņdzjiņai 2021. gada septembrī© izdales materiāls ASV klimata sūtnis Džons Kerijs tiekas ar Ķīnas ārlietu ministru Vangu Ji, izmantojot video saiti Kerija vizītes laikā Tjaņdzjiņai 2021. gada septembrīASV prezidenta Džo Baidena administrācija pekinu raksturojusi kā savas valsts galveno ilgtermiņa izaicinājumu un radījusi spiedienu uz bažām no cilvēktiesībām taivānai par tirdzniecību, bet centusies iesaistīties klimata jomā.

“Nav noslēpums, ka Ķīnai un ASV ir daudz atšķirību. Bet attiecībā uz klimatu, sadarbību – tas ir vienīgais veids, kā atbrīvoties no pasaules pašreizējā savstarpējās pašnāvības pakta,” nesenā runā sacīja ASV klimata sūtnis Džons Kerijs.

– “Race to top”? –

Ugunsdzēsēji vēro, kā liesmas ātri izplatījās pa ceļu Lāča ugunsgrēkā Orovilā, Kalifornijā 2020. gada septembrī, kas ir viena no vairākām aizvien pastiprinošām katastrofām, ko eksperti ir saistījuši ar klimata pārmaiņām© DŽOŠS EDELSONS Ugunsdzēsēji vēro, kā liesmas ātri izplatījās pa ceļu Lāča ugunsgrēkā Orovilā, Kalifornijā 2020. gada septembrī, kas ir viena no vairākām aizvien pastiprinošām katastrofām, ko eksperti ir saistījuši ar klimata pārmaiņāmKerijs ir divreiz devies uz Ķīnu, neskatoties uz attiecību vēsumu. Bet savā pēdējā vizītē ārlietu ministrs Wang Yi izteica brīdinājumu.

“Ķīnas un ASV sadarbību klimata jomā nav iespējams pacelt augstāk par Ķīnas un ASV attiecību vispārējo vidi,” sacīja Vanga.

Piezīmes Vašingtonā radīja bažas, ka Biden-Kerry pieeja varētu izraisīt pretēju efektu, ļaujot Ķīnai izmantot klimatu kā sviru.

Taču Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins drīz pēc tam spēra lielu soli, pasakot Apvienoto Nāciju Organizācijai, ka Pekina pārtrauks finansēt ogles savā aizjūras infrastruktūras veidošanas blicē, lai gan tā joprojām investē mājās netīrajā, bet politiski jutīgajā enerģijas veidā.

Kalifornijas Universitātes Losandželosas Emeta Klimata pārmaiņu un vides institūta fakultātes līdzdirektors Alekss Vangs sacīja, ka Ķīna un Amerikas Savienotās Valstis varētu iesaistīties “sacensībā uz augšu” par to, kurš dara vairāk.

“Tas uzlabo Ķīnas globālo reputāciju, lai parādītos kā pozitīvs dalībnieks klimata jomā,” sacīja Vanga.

“Ja līderiEm Ķīnā šķiet, ka viņi kļūst par atpalicējiem, es domāju, ka tas novestu pie zināma spiediena rīkoties tālāk, un tas būtu iemesls neņemt vērā balsis no fosilā kurināmā nozarēm vai ogļu rūpniecības valstī,” viņš sacīja.

“Bet bez spiediena tad līdzsvars mainās par labu lēnākai rīcībai.”

Viņš pretnostatīja Baidena priekšteci Donaldu Trampu, kura klimata skepse nozīmēja nelielu spiedienu uz Pekinu, lai tā cīnītos pret oglēm.

– Potenciāli spēcīgi soļi –

Nikolass, kurš palīdzēja izstrādāt Kalifornijas emisiju ierobežošanas un tirdzniecības programmu, kas rada tirgu ar stimuliem emisiju samazināšanai, sacīja, ka viens no galvenajiem soļiem būtu, ja Ķīna piekristu sasaistīt centienus noteikt kopēju oglekļa cenu.

“Tas, manuprāt, būtu ārkārtīgi spēcīgs signāls investoriem un uzņēmumiem visā pasaulē,” sacīja Nikolass, kurš tagad ir Kolumbijas Universitātes Globālās enerģētikas politikas centra līdzstrādnieks.

Kalifornija jau ir sasaistījusi savu tirgu ar Kvebeku, uzņemoties vadību darbībā vēl pirms Baidena ievēlēšanas.

Ņemot vērā tik daudz spriedzes jomu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnu, tāds daudzpusējs process kā COP26 jebkurā gadījumā var būt efektīvāks nekā divpusējas sarunas, sacīja Jaunās Amerikas drošības centra līdzstrādnieks Džeikobs Stokss.

“Neviena no pusēm nevēlas, lai to dara kā kaut kādu labvēlību otrai pusei,” viņš teica.

Un, tā kā Ķīna jau ir pasaules otrā lielākā ekonomika, Stokss sacīja, ka ASV politikas veidotāji varētu vēlēties klimata diplomātiju koncentrēt uz nabadzīgākām valstīm.

“Vai svarīgāk ir tērēt pūles, lai panāktu piekāpšanos no Pekinas vai mēģinātu finansēt tīras enerģijas paplašināšanu pārējās jaunattīstības valstīs, kurās vēl ir daudz energoietilpīgāka attīstība?”

fff-sct/bfm AdChoices

PLUS D’INFOS : AFP

 VISIT SITE  AdChoices

VAIRĀK JUMS

Publicējis intinja

Esmu 60 gadus veca Dzivoju Rezeknes novada

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: