Litoterapija

No grieķu valodas „Lithos” nozīmē „akmens” un „terapia” nozīmē terapija, kā jau saprotams, tā ir akmens terapija un, ja reiz terapija, tad to ir iespējams piesaistīt medicīnas nozarei, šajā gadījumā litoterapija ir netradicionālās medicīnas novirziens. Šī terapija sastopama jau tūkstošiem gadu senā vēsturē un tā sākotnēji balstījās tikai uz cilvēku novērojumiem, līdz ar to tās attīstība bija nosacīti lēnāka. Attīstoties dažādām terapijām tika pavērts ceļš arī litoterapijas attīstībai, protams, balstoties uz bioenerģētikas attīstību (cilvēku čakras un to enerģētika).

Litoterapija neievēro akmens ķīmisko sastāvu un iedarbība uz cilvēku notiek tikai un vienīgi enerģētiskā līmenī, attiecīgi mērķis ir ar akmens palīdzību radīt enerģētisko rezonansi cilvēkā, lai atbrīvotu cilvēku no dažādiem enerģētiskiem sabiezējumiem vai izsīkumiem, konkrētos punktos, orgānos.

Litoterapija, mūsdienās, atkal kļūst aiz vien populārāka, līdz ar to cilvēks izstrādājumus ar minerālmateriāliem iegādājas kādu konkrētu mērķu vadīts, pamatā jau lai gūtu kādu labumu sev- materiālus labumus, enerģētisku stabilitāti, aizsardzību, piesaistīt sev citas enerģijas.Litoterapija dalās daudzās apakšnozarēs, kuras vairāk vai mazāk darbojas uz vieniem un tiem pašiem pamatprincipiem:

  • Minerālterapija – nodarbojas ar dažādu minerālo materiālu izstrādājumu ietekmi uz cilvēka fizisko un garīgo pasauli. Pamatā šie izstrādājumi ir dažādas piramīdas, masāžas rullīši, sfēras, statuetes un citi izstrādājumi.
  • Kristālu terapija – terapijas pamatā tiek ievēroti kristālu augšanas virzieni, parasti šis virziens norāda arī par akmenī esošās enerģijas plūsmas virzienu. Attiecīgi tiek rasta iespēja virzīt kristālu enerģiju paralēli cilvēka enerģijai. Šajā terapijas veidā plaši izmanto „punktu dziedniecība”- tiek izmantoti speciāli apstrādāti kristāli, kuri izgriezti parasti obelisku formā, taču stingri tiek ievērotas terapijai atbilstošo kristālu skaldņu skaits!.
  • Metālu terapija – metodes pamatā tiek izmantotas speciāli izgatavotas metāla plāksnītes ievērojot akupunktūras principus, attiecīgi aktīvajos punktos tiek novietotas metāla plāksnītes, metāls tiek izvēlēts pēc tā enerģētiskajām īpašībām..
  • Gemmoterapija – šī terapija ietver sevī tikai minerālmateriālus kurus izmanto rotaslietās, līdz ar to enerģētiskā iedarbība notiek caur rotas lietu..
  • Astromineroloģija – šīs terapijas pamatā galvenokārt tiek ņemts vērā akmens atbilstība noteiktai planētai un saistība ar tās enerģiju, attiecīgi astroloģiski izpētot cilvēku, ir iespēja noteikt cilvēkam atbilstošos un iespējams nepieciešamos akmeņus. Terapija izpaužas kā saskare ar akmeni ikdienā..
  • Karsto akmeņu masāža – masāžas pamatā izmanto uzsildītu akmeņu novietošanu uz cilvēka ķermeni izsildot, attiecīgos punktus, šī metode nepamatojas uz akmens enerģētiskajām spējām, taču pamatā uz fiziskajām īpašībām, kā siltuma ietilpība. Masāžā parasti izmanto bazaltu, žadeītu un marmoru..

Apskatītās terapijas ir tikai daļa no terapijām, kuras ietver litoterapija, bet šīs viennozīmīgi ir mūsdienās pašas populārākās un pielietotākās.

Tās viennozīmīgi nevar nosaukt par atsevišķām terapijām, jo katra terapija ietver sevī daļu no citām terapijām, iespējams tāpēc, ka laikam ejot ir zaudētas daudz litoterapijas agrākās zināšanas.

Protams, pievēršoties mazliet filozofijai, varam pieņemt, ka agrāk litoterapeitu kā tādu nebija, ka bija dziednieki, kuri papildus kā palīglīdzekli izmantoja akmeni, attiecīgi iegūstot zināšanas par akmens ietekmi uz cilvēku. Mūsdienās, ir iespēja iegūt dažādus akmeņus, tos atvedot no svešām valstīm. Litoterapijas pirmsākumos varam pieņemt, ka dziedniekam, kurš nodarbojas papildus ar litoterapiju, bija tie akmeņi, kurus bija iespējams iegūt apkaimē, kur dziednieks dzīvoja! Līdz ar to litoterapijas zinātne veidojas no plašas vispasaules pieredzes, dažu akmeņu ietekmi varēja raksturot viena tauta, citu akmeņu ietekmi cita tauta, to varam vēl aiz vien redzēt Ķīnas kultūrā attiecībā pret nefrītu. Attiecīgi šis faktors varētu arī būt no galvenajiem, kāpēc zinātni nepieciešams atjaunot, iegūt no jauna zināšanas, kuras ir iespējams, ka zudušas, vai arī nepieejamas. Mūsdienās retāk, bet ir sastopamas arī tādas litoterapijas nozares kā:

  • Spaleoterapija – šī terapijas metode bija zināma jau 2500 gadu senā pagātnē. Metode pamatojas uz dabīgi veidojušos alu dziednieciskajām īpašībām.
  • Galoterapija – metode balstās uz kristāliskās sāls ietekmi..
  • Psammoterapija – terapijā izmanto smilšu vannas, ierokot cilvēku smiltīs līdz zodam..
  • Mālu terapija – terapijas metode sevī ietver galvenokārt mālu ietekmi uz cilvēka veselību.

Šī terapija ir populāra arī mūsdienās un tā nereti tiek piesaistīta tradicionālās medicīnas zinātnei. Litoterapijas pamatā ir daudz psiholoģijas, ezotēriskas, fizikas un Dievišķās sakarība dažkārt arī misticisms, līdz ar to zinātnē akmens ieņem tikai centrālo-fizisko priekšmetu, kas iedarbojas uz ēterisko, mentālo un astrālo ķermeni, ja tiek ievērots augstāk minētais. Attiecīgi, kā jau uzskaitījumā redzams, pašos pamatos litoterapija sastāv no fiziskā un garīgā priekšmeta. Par fizisko varam uztvert akmeni, kuram, protams, ir arī sava augstākā izpausme enerģētiski, un par garīgo varam uzskatīt ticību, kā akmens darbības aktivizātoru. Caur ticību, rodot spēku, tiek rasta mijiedarbība ar akmeni, attiecīgi akmens spēj aktivizēties un veikt paredzēto darbu un saprast kas no tā tiek gaidīts. Populāri šo funkciju sauc par akmens programmēšanu, ar rituāla palīdzību radot akmenī atsevišķu programmu, kas vada akmens enerģiju mums vēlamā virzienā.[33]

Spēks un noslēpums, kas akmenī.

Uz āderēm vai enerģijas apļiem esošie lielie laukakmeņi ir laika liecību glabātāji. Tie āderu un kosmisko enerģiju iedarbībā uzņem sevī visu netālā apkārtnē notiekošo, un arī parāda – izstaro informāciju atpakaļ. Strādājot uz šiem akmeņiem, ir iespējams nolasīt daudzu gadu tūkstošu akmens tuvumā notikušos notikumus. Noņemti no starojuma, tie informāciju uzņem un atdod maz, bet no jauna ielikti starojuma laukos, atjaunojas pēdējā seno zintnieku darbība – pielietojums, kam tie senatnē kalpojuši. Senatnē negatīvi izteiktus akmeņus sanesa tiem piemērotās vietās. Tie bija dažādu seno dziednīcu un svētvietu akmeņu salikumi, vai līdzīgi kā mūsdienās kapu pieminekļi pie kapiem. Daudzviet esam novērojuši, ka lielos laukakmeņos samērā grūti pamanāms, bet tomēr ir iegrebts seno zintnieku kreisās rokas atveids. Tas varētu būt apliecinājums, kam bijušas tiesības konkrētajā vietā veikt savas zintnieciskās darbības. Tagadējos laikos, pētot akmeņu darbību, konstatēts, ka, uzliekot kreiso roku uz šī veidojuma, caur priesteru akmeņiem strādā jeb atdzīvojas lielas akmeņu sistēmas, pat veselas dziednīcas vai svētvietas. Cilvēku, nosēdinot uz dziedinoša akmens, bet klāt neesot, var dziedināt caur priesterakmeni.

Pie katras mājas pilsētās un laukos dus dažādās krāsās mirdzoši granīta akmeņi. Tie ir ledāja atnesti un cilvēka roku likti. Tos garajā laikmeta gājumā visur skārusi prasmīgā vai vienaldzīgā cilvēka roka. Daudzviet akmeņi pieredzējuši tik daudz notikumu un laiku, ka katram no tiem pietiktu stāstu vairākām grāmatām. Tie dzīvoja līdzi tautām un ciltīm, kas apdzīvoja šajos novados. Tos tik dažādi lietoja sendienās, līdz tagadējo Latviju iekaroja kristīgās ticības nesēji. Zūdot senajām zintīm, aizmirsās akmeņu lielā palīdzība cilvēkiem senlaikos.

Zīmju akmeņi

Tik daudzas reizes pārliecināti materiālisti norāda, ka, lūk, akmens iedobes, plaisa, krāsu raksti un forma ir Dabas varenais darbs. Tam piekrītu, jo daudzkārt redzētos lapu akmeņus ar daudzām krokām un bedrītēm nav kalusi cilvēka roka, bet tas ir dēdējums. Zīmes arī pa gadu simtiem dzisušas un grūti sacīt, vai to gravēja 3. gs.p.m.ē., 3.gs. vai 11. – 13. gs., vai vēl vēlāk, taču ir vēl daudzkur zīmju akmeņi, pie kā patiešām strādāts gan fiziski, gan garīgi.

  • Svētvietu priesteru akmeņi – parasti centrālie. Saukti par Dievu gultām u.c.
  • Rituālie akmeņi. Tos raksturo plakana vai lēzeni lejupejoša virsma. Tie ir monolīti 3 – 15 tonnu smagi akmens bluķi, kuru centrā ir iedobe. Caurums, kur nezin kāpēc kondensējas ūdens, protams, arī ielīst, uzkrājas no sniega un ledus. Minēts pasakās par dzīvo ūdeni.
  • Sargakmeņi, kas apzīmē seno teritoriju sākumu vai beigas novadam, pilskalnam. Iegravētas visas iespējamās senās zīmes.
  • Jau minētie lapu – dobumu akmeņi. Varbūt šis tas iekalts, lai radītu mūsdienu izpratnē karti, vai līdzināšanās akmens, vai palīgierīce astronomiskos novērojumos. Akmens milži, ko pagājušā gadsimta posta darbi tā arī nevarēja iznīcināt. Tur var būt iekalumi gan no mūsu ēras sākuma, gan tagadējie – neseno padomju laika kolhozu rakstu zīmes.
  • Lielie mūžības akmeņi. Divsalikumu granīti, kur ledāja vai kā cita kopsakarībā sakausēti, saspiesti gan +, gan – (zelta un sudraba) enerģijas lauki. Šādi akmeņi parasti ir seno svētvietu centros kā vietas mūžīgā saskarsme ar Dievu. Šāds akmens ap sevi veido 9 aizsargapļus.
  • „Pērkona lodes” – īstenībā ne īsti granīts, ne pusdārgakmens, reāli pastāvošs veidojums. Radies zibens trieciena rezultātā zemē. Pēc lieluma atgādina strausa olu. Iekšējā struktūra atgādina granītu ar 3 – 5 vulkāniskā stikla melnām josliņām. Daudz pieminēts senajās teikās. Cik no tām var saprast, plaši izmantots 13. – 15.gs., kad kristietības un seno baltu ticības sajaukumā veidojas dīvainas darbības un rituāli, kas vēlāk deva iemeslu kristīgai baznīcai izvērst varmācību, apmelojumus un svētvietu postīšanu.

Akmeņu enerģijas

Mēs visi esam vienotās Pasaules būtība. Treju Sauļu gājums. Jau sendienās sacīts: Šaisaulē, Viņsaulē, Aizsaulē…

Katrai būtībai ir savā krāsā mirdzošs enerģijas lauks vai dominējošie stari, varētu sacīt – gan cilvēki, gan dzīvnieki, augi, Dabas gari, akmeņi satur kādu enerģijas būtību, jeb tā ir pati par sevi.

Sārtas vai sarkanas krāsas akmeņi ir ar + jeb zelta (jaņ) starojumu, tātad labvēlīgi visam dzīvajam. Pelēkie vai bālganas krāsas granīti parasti ir ar neitrālu, nulles lauku. Daži tumši pelēkie un melnie granīti izstaro – jeb sudraba (iņ) enerģiju. Šī enerģija nav vēlama cilvēkiem vai kam dzīvam, izņemot gadījumus, kad tā nepieciešama kādu kaišu ārstēšanai, bet senatnē pie svētvietām – labprātīgi nolemtas dzīves pārtraukšanai.

Pievērsiet uzmanību plēstiem akmeņiem

Plēstie akmeņi, kas atrodas pamatu mūros, parasti ir ar negatīvu enerģiju. Daudzkārt gadās, ka akmeņu mūri vai dekoratīvie salikumi pie mājas sagadīšanās pēc ir uz āderu krustpunktiem. Tad to iedarbība ir ļoti dažāda:

  • pastiprina āderu enerģiju 10 – 100 reizes, to pārveidojot kā koncentrētu lāzeru starojumu, kas sniedzas ļoti tālu;
  • radot telpisku sprostu vai slēgumu, kas tālāk atsaucas dažādi, daudzviet iespējamie efekti rada bīstamības ilūzijas par kaut ko pretēju tam, kas redzams;
  • bez jēgas likts, kaut arī skaists nelielu un lielu akmeņu salikums var pat veicināt zibens biežu izlādi tur, kur tas veidots;
  • veidojas noslēgtas sistēmas enerģētiskais plūdums, kas neiekļaujas seno vietu metos, ir tām pretrunīgs. Šādas vietas īpaši bīstami salikt pie lieliem autoceļiem, jo rodas mānīga izpratne par šo ceļu.

Uz āderēm vai kosmisko enerģiju (stāvstabi, stāvāderes) vēl joprojām esošie visu krāsu akmeņi ir laika notikumu glabātāji. Tie, uzņemot visu apkārt notiekošo, ieraksta bezgalīgo laika gājumu savās kristāla krokās. Bezgalīgā filmā var lasīt liecības par šo zemi un tās vēsturi, tautām. Dažādu tautu mērķiem liekot šos akmeņu krāvumus. Šo tautu izpratni par dieviem un to pielūgšanu. Noņemti no āderu enerģijas laukiem, tie saglabā informāciju. Citreiz, nejauši tos uzliekot atpakaļ, seni notikumi un enerģijas (emociju, darbības, mērķu) kopums atjaunojas un izraisa līdzīgas darbības šajās dienās.

Akmeņu iedalījums

Katrā svētvietā – pakalnos vai ielejās, pie avotiem, upēm, rituāliem dīķiem, ezeriem, akmeņu salikumus mūsdienīgi varētu iedalīt 3 grupās:

  1. rituālie akmeņu krāvumi, saistīti ar Dieva izpratni un dažnedažādām darbībām.
  2. dziednieciskie akmeņu krāvumi:
    • konkrētām lietām (piemēram, muguras un kakla deformācijas sāpju noņemšanai);
    • saistībā ar tautas, cilts, grupas noteiktas dievības pielūgšanu un palīdzības saņemšanu;
    • ar domas spēku programmētie akmeņu salikumi vai atsevišķi akmeņi, ar vai bez zīmēm un gravējumiem.
  3. zintnieciskie krāvumi
    • ļoti daudzpusīgi pielietojama vieta, kopsakarība (akmeņi, āderu, kosmisko apļu, ūdens – uguns piesaiste);
    • rituālie krāvumi ar piesaisti Šīssaules reālām un esošām lietām;
    • rituālie krāvumi ar piesaisti Viņsaules – Veļu valstības, astrālās pasaules lietām. Te pieminami seno tautu ticējumi un rituālās darbības, senvietās esošie apbedījumi – akmeņu kaudzes, krāvumi, laivu krāvumi. Raksturot varētu tā – pārsvarā akmeņu kaudze paātrināti izārda veļa – astrāļa enerģiju. Daudzu 3 – 9 āderu vai kosmiskais negatīvais (sudraba iņ) starojums dara to vēl spēcīgāk. Šādās vietās Zilākalnā, Pokaiņos, Galgauskā – Bļodas kalnā apglabāti senie priesteri un zemes varenie. Motivācija – lai, paātrināti sadaloties, gan astrālajam, gan mentālajam ķermenim, zūd saite ar šo zemi un kādreizējo zemes ķermeņa godību un dvēsele var mērot ceļu pie Dieva, te nepaliekot un neapgrūtinot Šaisaulē palicējus.

Es aizslēdzu dzelžu vārtus,Deviņām atslēgām,Lai nenāk māmuliņa,

Uz bērniem ciemoties.

Kur vecos veda nomirt, kur lika bēdu?

Protams, ir zināma tradīcija, ko baltu ciltis tagadējā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā pārņēma no somugru ciltīm – tradīciju dzimtas vecāko vai kādu vecu cilvēku apglabāt zem pils, pilenes, bajārsētas vai tuvu dzīvojamai vietai, tā liekot velim sargāt šo vietu. Sena pasaka vēsta par to, ka bijis paradums vest vecos cilvēkus mežā nomirt. Patiesība ir tāda, ka pie daudzām senām svētvietām vēl joprojām ir spēcīgi – (iņ) sudraba enerģijas akmeņi, kas senatnē izmantoti, lai nācējs bez ilgstošām ciešanām varētu aiziet Viņsaulē. Akmeņu krāvums izlādē cilvēku jeb sagrauj tā smalko enerģiju veidojumu 3 dienu laikā galīgi. Tāpēc senās dziedniecības un rituālu vietās jābūt uzmanīgiem ar tumšiem akmeņiem. Līdzīgi šur tur atrodami akmeņi ar retu izstarojumu, kad – sudraba (iņ) enerģija nāk laukā caur vienu iekalumu vai iedobumu.

Varbūt tas ir neticami, bet ar vēža slimībām šīs tautas saskārās jau vismaz pēdējos 2 – 3 gadu tūkstošus. To dziedināja ar tumšiem akmeņiem, kas pēc izskata nedaudz atgādina krupju – varžu tēlus. Ir zināms, ka krupja indi izmantoja šīs slimības ārstēšanai. Citi astronomiskie salikumi, kas bieži mijas ar kultakmeņiem, uz vai pie kuriem „krīvi” vai „vaidelotes” veica savas darbības. Svarā tie ir 10 – 15 kg smagi. Akmeņu starojuma lādiņš nav daudz spēcīgs un, tikai liekot tos kopā, veidojas spēks un informācija. Protams, tas nenozīmē, ka tie neko nevar. Daudz laba palīdz arī katram tuvie olīši un citi salasīti sīkie akmentiņi!

Pieminēšu Pokaiņu akmeņu upi. Cik daudz sāpju un ciešanu tajā ierakstīts!… Seno priesteru rīkojums bija: „Iedomājies, ka šeit savas sāpes un nelaimi domās liekat līdzatnestā akmenī un tad atstājat to akmeņu upes klājumā”. Saprotamāka kļūst tautasdziesma „Liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādama”, tajā saglabāts pat ieteikums, kā tas jādara.

Daudzās akmeņu sistēmas jutīgi cilvēki atrod vai ierauga laika zoba deldēto kreisās rokas grebumu – seno priesteru varas un darbības zīmi un tur, pieliekot roku pārī, vīrietis un sieviete var ieslēgt darbam akmeņu salikumu, akmeņu sistēmas.

Akmentiņš, ūdentiņš – tie dzīvoja Saules mūžu

Pagājušais gadu simtenis bija nežēlīgas likteņa dzirnas senajām ārstniecības un garīgajām vietām, jo palika nenopostītas tikai tās, kas bija tālāk no cilvēku apdzīvotajām vietām. Tika izpostīti pilskalni un ļoti daudzi svētkalni, kapu lauki un citi senie akmeņu krāvumi, daudzviet senie ārstniecības un rituālie akmeņi nonāca tur, kur tiem nemaz nevajadzēja būt.

Savas darba grupas apsekojumos – Valkas, Cēsu, Alūksnes, Valmieras rajonos esam redzējuši, cik sliktu iespaidu rada interesantu akmeņu novietošana netālu no mājām. Labi vēl, ja jūsu pagalmos vai pie celiņiem ir gaišas krāsas granītakmeņi. Tie, kaut negribot palīdz, tāpat kā to darījuši senatnē. Protams, gadās, ka novietojuma dēļ tie pastiprina āderes enerģiju, un tā kā koncentrēts lāzera stars tiek raidīta uz māju vai citām ēkām.

Pelēkie un melnie akmeņi

Pelēko un melno akmeņu ietekme uz visu tuvumā esošo, kā jau iepriekš minēts, ir daudz nepatīkamāka. Sevišķi sliktu iedarbību uz cilvēku un dzīvniekiem var veikt dažādu neparastu formu saspiesti, slāņaini un krokotu akmeņu tipi. Parasti šādus akmeņus novieto netālu no māju durvīm vai logiem, it kā skaistumam, bet ir ļoti iespējams, ka katrs no tiem var būt bijis kapakmens vai dažādu primitīvu reliģisku maģisko darbību akmens. Nebūtu vēlams bez zināšanām par āderēm un citām enerģijām izlikt akmeņu figūras vai rindas. Šādi jaunveidojumi var radīt enerģijas pāreju starp dažādām pasaulēm, kas gala rezultātā var ietekmēt ne tikai māju un tās apkārtni, bet arī krietni plašu novadu ap šo vietu. Tur tad veidojas dažādas anormālas parādības, kas var daudzreiz radīt lielu postu. Tā jau tas ir Brantu pagasta “Vecāpšos”, kur dažādu akmeņu blīvs salikums veido anomālo lauku, kas iedarbojas uz visu novadu. Smiltenē, Galdnieku ielā uz pozitīvas kosmiskās enerģijas plūsmas novietots melns, slāņains ap 200 kg smags akmens. Dabā tas nedaudz atgādina kāršu pupas veidolu un zīmējumu. Senatnē akmens izmantots daudziem mērķiem. Pēdējais laika raksts liecina, ka tas bijis kapakmens uz priestera kapa. Akmens informācija netiktu izpausta, ja tas nebūtu nolikts uz augšup ejoša starojuma.

Kamēr sameklē rīkstnieku

Ko darīt, ja akmeņu pārvietošanas reizē tuvumā nav rīkstnieka vai kāda cilvēka, kas prot noteikt āderu tīklu?

  • Tumšos – kaut skaistus, interesantus, nenovietot tuvāk par 20 m no mājas un ēkām, arī piebraucamiem ceļiem.
  • Centieties neveidot dažādu formu salikumus vai krāvumus pie mājas sienas, puķu dārzos un citām ēkām. Tas attiecas uz visu krāsu akmeņiem.
  • Ja vēlaties novietot kādu lielu akmeni pie mājas, ieteicams apzināt āderu tīklu. Gadījumā, ja ir vēlme novietot akmeni uz āderes, tad jāneitralizē akmens starojums. Tas jādara ar vairākiem gaišas krāsas oļiem, vēlams apaļas formas, tos noliekot pie akmens pamatnes trīsstūra veidā.

Akmeņu enerģija nav viendabīga

Šī enerģija mēdz plūst caur noteiktām vietām akmenī. Parasti enerģija iet caur konkrēta akmens pieņemto vai faktisko centru, vai caur iegrebtām senām zīmēm, kā arī krokām un izvirzījumiem katrā atsevišķā akmenī. To viegli konstatēt ar svārstu, viegla metāla rīkstīti vai zelta, sudraba, vai vara gredzenu, kas iesiets rupjā linu diegā. Tie rādīs kustību pa apli – pa Saules gājumu vai pret. Tas atbilst (+) un (-) enerģijām, ja gadījumā ir neliela kustība uz priekšu un atpakaļ, bet nav apļveida, tad akmens ir neitrāls – ar nulles lauka enerģiju. Visa tipa akmeņus var atrast jūras līča lokā, un tie atšķirīgi saistīs enerģētiski atbilstošā tipa cilvēkus. Intuitīvi jutīgi cilvēki mēdz apsēsties uz gaišiem akmeņiem, lai atpūstos. Ikdienā, gadoties nelielām traumām, vēlams piespiest sāpošo vietu pelēkiem akmeņiem.

Senā priestera kreisās rokas zīme

Uz āderēm vai enerģijas apļiem esošie lielie laukakmeņi ir laika liecību glabātāji. Tie āderu un kosmisko enerģiju iedarbībā uzņem sevī visu netālā apkārtnē notiekošo, un arī parāda – izstaro informāciju atpakaļ. Strādājot uz šiem akmeņiem, ir iespējams nolasīt daudzu gadu tūkstošu akmens tuvumā notikušos notikumus. Noņemti no starojuma, tie informāciju uzņem un atdod maz, bet no jauna ielikti starojuma laukos, atjaunojas pēdējā seno zintnieku darbība – pielietojums, kam tie senatnē kalpojuši. Senatnē negatīvi izteiktus akmeņus sanesa tiem piemērotās vietās. Tie bija dažādu seno dziednīcu un svētvietu akmeņu salikumi vai, līdzīgi kā mūsdienās, kapu pieminekļi pie kapiem. Daudzviet esam novērojuši, ka lielos laukakmeņos samērā grūti pamanāms, bet tomēr ir iegrebts seno zintnieku kreisās rokas atveids. Tas varētu būt apliecinājums, kam bijušas tiesības konkrētajā vietā veikt savas zintnieciskās darbības. Tagadējos laikos, pētot akmeņu darbību, konstatēts, ka, uzliekot kreiso roku uz šī veidojuma, caur priesteru akmeņiem strādā jeb atdzīvojas lielas akmeņu sistēmas, pat veselas dziednīcas vai svētvietas. Cilvēku, nosēdinot uz dziedinoša akmens, bet klāt neesot, var dziedināt caur priesterakmeni.

Ūdens attīra enerģiju

Senas pasakas un teikas vēsta, ka velns daudz kur bēris ciet upes ar akmens bluķiem. Bet tajās ieslēptā patiesība stāsta – ja jums kāds akmens izraisa nepatīkamas emocijas, arī mērījumi norāda uz (-) enerģiju, vēlams nest akmeni uz tekošu ūdeni un likt strauta malā, jo tad ūdens nodzēš akmens nelabvēlīgo enerģiju. Parasti pie vietām, kur ir akmeņu salikumi, centās izrakt arī nelielus dīķīšus vai arī izmantoja ezerus, un upju tecējumu. Senās novadu robežas parasti gāja pa upju tecējumu. Lielās svētvietas parasti bija ūdens tuvumā vai netālu no tām atradās spēcīgi avoti. Piemēram, līdz 20. gs. sākumam no Smiltenes novada Cērtenes pilskalna kores iztecēja avots, ar kura ūdeni tika palīdzēts cilvēkiem. Diemžēl, tagad avots ir slēgts ar melnās maģijas programmu. Vēl līdz 60. gadu beigām Klievezera ūdens bija ar labu iedarbību uz cilvēka organismu kopumā. Tagad tas ir pretēji, bet tomēr ezera enerģija vēl joprojām palīdz cilvēkam.

Novērojumos un praksē konstatēts, ka Niedrāja ezera ūdens, cilvēkam peldoties vai atrodoties ūdenī, notīra no biolauka visu negatīvo enerģiju uzlādējumu, ko dod mūsdienu civilizācija. Vairāku dienu ūdens procedūras mazina stresu un sāpes organismā, pastiprinās vielmaiņa un ķermeņa kopējais dzīvības spēks.

Savukārt Spiciera ezera ūdenim piemīt šāda iedarbība – tas daļēji mazina iekaisuma procesus un spēcīgi iedarbojas uz cilvēku astrālo lauku, kas kopumā palēnina visu dzīvības procesu, un, pieļauju, mazina daudzu cilvēku agresīvo lauku. Ezerā nebūtu ieteicam peldēties vairākas reizes vienā nedēļā, jo tad var rasties pastiprināta miegainība.

Tā akmens un ūdens turpina savu ceļu mūžībā.[18]

Ņemsim spēku no akmensDieva dotu cirvi cirtuPelēkā(ji) akmenī.No akmena taukus ņēmu,

Smērēj’ manu augumiņu.

Šī daina vēstī par akmens ierosināšanu un tā izstarotās smalkas enerģijas plūsmas lietošanu zinātnieciskos nolūkos. Tie ir pašaizsardzības pasākumi pirms došanās bīstamā ceļā, piemēram, karā ejot. Tomēr visai līdzīgi ir arī citu akmeņu lietošanas veidi zintniecībā. Šī varētu būt arī dziednieku daina, ja vien vietām apmainītu otro ar ceturto rindu.

Vēl šodien Latvijā saglabājušies daudzi speciāli novietoti un vairāk vai mazāk apstrādāti laukakmeņi, kas atrodas uz melno enerģiju līnijām. To izpēte rāda, ka tie izmantoti dziedniecībai. Mēģinot ar zintniecības metodēm noteikt šo akmeņu veidošanas sākumu, iegūstam pārsteidzošu rezultātu — tas noticis pirms daudziem gadu tūkstošiem. Kaut arī lielākā daļa ziņu laika gaitā gājušas bojā, šajā rakstā mēģināju savākt seno zināšanu drumstalas.

Akmens satur milzum daudz kvarca kristālu. Tie spējīgi uzkrāt, pārveidot, izstarot informāciju. Akmens, kurš novietots uz zemes melno enerģiju plūsmu (āderu) ceļiem vai — vēl labāk — to krustpunktā, spēj veikt arī citus smalko enerģiju pārveides procesus.

Nevaru apgalvot, ka teiktais un vēl sakāmais būtu zinātniski pierādīts. Neesmu sastapis pietiekami dziļus praktiska rakstura pētījumus pat angļu literatūrā, kura šai ziņā ir visbagātākā. Te izklāstīšu draugu un savu pētījumu rezultātus, uzskatus, pieredzi.

Akmeņu lietošana ir lietderīga visos zintniecības procesos, sākot no gaišredzības un pareģošanas, beidzot ar dziedniecību. Šoreiz pievērsīšos galvenokārt to izmantošanai dziednieciskos nolūkos.

Vispirms jāuzsver tas, ka akmeņi ir Zemes melno enerģiju pilna spektra izstarotāji un organisma auras atjaunotāji un harmonizētāji. Šo pašārstēšanās veidu Latvijas mežos pazīst visa dzīvnieku pasaule. Dažkārt pavisam vientuļos nostūros esmu atradis akmeņus, apkuriem ir bezgala daudz pēdu — briežu, aļņu, mežacūku, zaķu, vēl sīkāku dzīvnieku un pat putnu pēdas. Var manīt, ka te tie atnākuši un kādu brīdi stāvējuši. Cilvēks pie tādiem akmeņiem sajūt siltu starojumu, tāpēc tur gribas pastāvēt, sevišķi tad, ja esam noguruši un nosaluši. Drīz jutīsim, ka ķermenī atgriežas gan spēks, gan siltums. Senatnē šādi akmeņi kalpoja par altāriem. Vēlāk kristīgajās baznīcās altāra starojumu iemācījās radīt, jau ēkas pamatos un sienās saliekot puslokā akmeņus, kuri izstaro smalko enerģiju. Šo efektu viegli konstatēt, piemēram, Sv. Jura baznīcā (Skārņu ielā Rīgā), kur tagad ierīkots Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs. Līdzīgs efekts tika panākts arī Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā pie lībiešu zvejnieku nama, attiecīgi sakārtojot akmeņus. Akmens starojuma jauda atkarīga no paša starojuma vietas, akmens lieluma, struktūras, formas. Starojuma jauda un spēks mainās ik stundu, ik dienu. Tomēr īslaicīgam darbam akmeni var ierosināt. Jāatceras, ka, beidzot darbu, akmens „jāatslēdz”.

Vienkāršākais dziedināšanas veids ir gulēšana uz lieliem, plakaniem vasaras saulē sasilušiem akmeņiem. Uzskatu, ka vislabāk atgulties pēc launaga laika. Tā ar panākumiem var dziedināt dažādas mugurkaula, locītavu hroniskās kaites. Protams, nevis onkoloģiskās. Pirmajā reizē derētu palūgt kāda dziednieka padomu, lai turpmāk katrs pats iemācītos labāko veidu, kā gulēt, cik ilgi uz akmens atrasties.

Jāteic gan, ka gulēšanai piemērotu akmeņu ir maz. Biežāk iznāk stāvēt pie akmens. Bet akmens starojums nebūt nav viendabīgs. Atbilstīgi dziedējamai vietai jāizvēlas pie akmens tāda vieta (attālums, poza, skatiena virziens utt.), kur starojuma aktivitāte ir vislielākā.

Dažādiem dziedniecības pasākumiem piemēroti ir akmeņi ar iekaltiem sēdekļiem, ko sauc par akmens krēsliem. Tādi bijuši Remtes muižas (Saldus raj.) parkā, mežā netālu no Jāņmuižas (Cēsu raj.) u.c. Diemžēl akmens krēsluakmens krēsls atrodas Jāņmuižā, pie mājas, kas atrodas apmēram 200 metru no skolas uz Cēsu pusi. Šādi akmeņi vēl zināmi pie Startu muižas ezera (Cēsu raj.) Daugavas krastā starp Koknesi un Pasta muižu, Sperjāņu kalnā u.c. Dažāda veida sēdekļi sastopami arī pie vecām lauku mājām, it īpaši tur, kur dzīvojuši dziednieki vai viedi ļaudis. Dažkārt jaunie aizmirsuši šo akmeņu nozīmi, tikai atceras, ka tur vectēvam esot paticis sēdēt…

Nosēdinot vājinieku uz akmens, viegli diagnosticēt viņa kaiti, viegli vadīt auras sakartošanu, pārraidīt enerģiju uz turieni, kur tā visvairāk nepieciešama, kā arī „noplēšot” auras piesārņotās daļas.

Uz akmens krēsliem, ja tuvumā ir ar to kāds cits enerģētiski „sajūgts” akmens, var dziedināt arī no zināma attāluma. Tas dod iespēju dziedināt arī nolādētus cilvēkus, nebaidoties no „atpakaļsitiena”.

Ja vājinieks reizi sēdināts uz akmens, tad turpmākajos dziedināšanas seansos ir labāki rezultāti, veicot šo darbu no attāluma, atsaucot atmiņā lietoto akmeni. Tieši no akmens vieglāk var noraidīt uz slimnieku spēcīgu smalko enerģiju staru. Reiz mans draugs šādu staru raidīja savam tēvam, kurš pirms dažām dienām bija lauzis kāju. Pats tēvs to nezināja, bet vēlāk atcerējies, ka tieši tajā laikā lūzuma vietā sajutis lielu siltumu, pats brīnījies, bet siltums bijis ļoti patīkams. Kāja sadzijusi ātri un labi.

Tautas dziedniecībā lieto arī dažādus mazus akmentiņus, kuros „iedzen” slimību, tad akmentiņu izsviež ārā — kaut vai uz ceļa, grāvī, upē. Interesantu gadījumu pastāstīja kāda Balvu iedzīvotāja. Viņa aicinājusi dziednieci pie sava saslimušā bērniņa. Dziedniece likusi bērniņu mazgāt vanniņā, kurā iepriekš iebērusi sīkus akmentiņus. Pēc mazgāšanās likusi sameklēt lielāku akmeni, kur jāuzlej atlikušais ūdens ar visiem sīkajiem akmentiņiem. Māte atcerējusies kādu vientuļu akmeni Balvu parka nomalē, uz kurieni arī aiznesusi mazgājamo ūdeni. Otrā dienā gājusi skatīties, kas noticis ar akmentiņiem, bet lielā akmens pakājē to vairs nav bijis. Arī puikas nav varējuši salasīt, jo vieta pārāk nomaļa.

Vietas, tur tuvuma nav lielu akmeņu, var izmantot arī smilšakmeņus, kaut arī tie nav tik blīvi, tomēr tajos ir pietiekami daudz kvarca kristālu. Gigantisku kristālu formu veidošanos var pavērot Zvārtas upē. Jāpiebilst, ka līdzīgu efektu dod arī enerģētiskā vietā augušu ozolu bluķi.

Vēl akmeņkaļi stāsta, ka akmens putekļi palīdzot ātri sadziedēt brūces. Bet tautas ticējumi vēstī, ka neliels, no zemes pacelts akmens var derēt visu vainu „apriebšanai”. Noteikums — akmens pēc tam jānoliek iepriekšējā vietā.

Lūk, vēl kāds ar akmeņu spēku saistīts gadījums. Dziedniece, uzzinājusi, ka saslimis viņai tuvs cilvēks, devās pie svētakmens un lūdzās pēc palīdzības. Lūgsnas laika no akmens atdalījās šķēpele. Jaunā dziedniece to uzskatīja par Dieva dāvanu un aizsūtīja to savam draugam, kurš pēc tam ātri atkopās.

Pavisam reti Latvijā saglabājušies dabiskie akmeņu lauki. Tajos ir lielas iespējas atrast dziedniecībai piemērotus akmeņus. Dažkārt labi līdz vairāku akmeņu vienlaicīga izmantošana. Piemēram, vājinieks sēž uz viena akmens, bet kājas tur uz otra. Dziednieki, kuriem ir savs zemes gabaliņš, paši var radīt „akmeņu ambulances”, izveidojot tajās sēdekļus, gultas u. c. vietas.

Pārsteidzošākās no dziedniecības akmens mēbelēm ir tā sauktās dzemdību gultas, kuras sastopamas vairākās vietās Latvijā. To virsma apstrādāta tā, lai ērti būtu gulēt — pat katram dupsīša vaidziņam izgrebta sava vieta. Akmens dod spēcīgu zelta starojumu, kas dzemdības padara vieglas, paātrinātas. Tādus akmeņus zinu pie Tērvetes, Rūjienas, netālu no Viesītes u.c. Ar zintnieciskām metodēm nosakot to vecumu, izrādījies,ka tas sasniedz pat 7 gadu tūkstošus.

Vēl gribu pieskarties vienai akmeņu īpašībai — spēka un izturības sniegšanai. Savulaik tie palīdzējuši gan nogurušam ceļiniekam, gan jūrā piekusušam zvejniekam, gan kareivim utt. Pazīstu akmeņus Vidzemes jūrmalā (netālu no Ķurmraga), kuri izmantojami šādiem mērķiem, turklāt no ievērojama attāluma.

Nobeigumā gribu arī brīdināt, ka akmeņu dziednieciskās īpašības drīkstētu izmantot galvenokārt pieredzējuši dziednieki, kuri prot precīzi dozēt akmeņu enerģiju atbilstoši katra vājinieka nepieciešamībai. Un tas ir ļoti individuāls process. Jābūt arī augstai atbildības izjūtai. saglabājies ļoti maz, turklāt ne uz enerģiju plūsmām. Piemēram, pie Smiltenes asfaltbetona rūpnīcas, pie Valmieras — Mazsalacas šosejas uz Vecates un Jaunates ciemu robežas. Veiksmīgi pārvietots un praktiski pārbaudīts .[18]https://googleads.g.doubleclick.net/pagead/ads?client=ca-pub-6647787961653287&output=html&h=280&adk=3088186576&adf=2913177901&pi=t.aa~a.2711115096~rp.4&w=1200&fwrn=4&fwrnh=100&lmt=1630127269&rafmt=1&to=qs&pwprc=9566934172&psa=1&format=1200×280&url=http%3A%2F%2Flitoterapija.lv%2Fpublic%2FparAkme%2F4&flash=0&fwr=0&pra=3&rpe=1&resp_fmts=3&wgl=1&fa=40&dt=1630127224925&bpp=3&bdt=1535&idt=4&shv=r20210823&mjsv=m202108240101&ptt=9&saldr=aa&abxe=1&cookie=ID%3D0ca59afd90738e13-228643d5c0c800bb%3AT%3D1630126658%3ART%3D1630126658%3AS%3DALNI_MYeKwGBtrSFc42ebycC17PlYezAJQ&prev_fmts=0x0%2C446x280%2C446x280%2C1005x90&nras=5&correlator=4595818814052&frm=20&pv=1&ga_vid=1422248466.1630126657&ga_sid=1630127224&ga_hid=1168703086&ga_fc=0&u_tz=120&u_his=2&u_java=0&u_h=768&u_w=1366&u_ah=728&u_aw=1366&u_cd=24&u_nplug=3&u_nmime=4&adx=75&ady=6753&biw=1349&bih=657&scr_x=0&scr_y=4141&eid=42530671%2C44748553%2C31062297%2C31062312&oid=2&psts=AGkb-H9plMsM9Uhl0uvmPESBLirD7EzW0nn5cFckTgaGDblT8CLOi_5c486KUgm1l0IRNo4mwQ-gGEVwEv08%2CAGkb-H9xcMYvTPFPPSIOk0b6U_fTR-eioJnmwnjBchWwup8yjeC-Jw4vSUMBbj_QcXQAP9TcvI04XmfoNt4_%2CAGkb-H_xb1llKcnI1fhpWGwEdAGX9LrELlHOcvbvrzUlaFMmiVHPfbCNMCdXnL3J_tJPcBecgQt8CUDuCA76HNFmIXhNfXV75n38sF6nLsqOcVQ&pvsid=1529443921010274&pem=906&wsm=1&eae=0&fc=1920&brdim=0%2C0%2C0%2C0%2C1366%2C0%2C1366%2C728%2C1366%2C657&vis=1&rsz=%7C%7Cs%7C&abl=NS&fu=128&bc=23&ifi=4&uci=a!4&btvi=4&fsb=1&xpc=4knTpepa4H&p=http%3A//litoterapija.lv&dtd=44240

Komentāri
Pievienot komentāru

Pievienot

Copyright © 2014-2018 Izstrādājis Uģis Grīnhofs. Lapa ir atvērta 166098 reizes.https://googleads.g.doubleclick.net/pagead/html/r20210823/r20110914/zrt_lookup.html?fsb=1#RS-0-&adk=1812271801&client=ca-pub-6647787961653287&fa=1&ifi=5&uci=a!5&btvi=3

Publicējis intinja

Esmu 60 gadus veca Dzivoju Rezeknes novada

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: