«Deviņdesmito gadu vidus, rāma aprīļa pievakare. Valmieras Sīmaņa baznīcas zvaniķis pēc kora mēģinājuma dodas aizslēgt durvis, bet pēkšņi šaurajās torņa kāpnēs ierauga tumšu cilvēkveida stāvu, kurš cenšas noņemt apmetni. Tuvāk pieejot, izskatās, ka vēlajam viesim viss ir kā parastam cilvēkam – gari mati, ūsas un bārda –, tikai kājas… kā dzīvniekam, ar gariem nagiem! Un tad piepeši no vīra kājām izaug kas līdzīgs spurām, viņš pats ar rokām izdara dažas lēnas kustības, paceļas gaisā un un pazūd šaurajā nišā virs lodziņa mūrī…»

Šādu stāstu man reiz no saviem pierakstiem lasīja Burtnieku novadpētnieks Edmunds Ozoliņš. Šā vīra paša gan vairs nav, bet viņš paguva izdarīt brīnišķīgu darbu. Edmunds vāca spoku stāstus – patiesus reālu cilvēku stāstus par piedzīvotiem mistiskiem atgadījumiem. Par mīklainiem klauvējieniem pie loga un citām zīmēm pirms tuvu cilvēku nāves, par melnu stāvu, kas ieslīd mājā tieši pirms vecāsmātes aiziešanas, par baisiem trokšņiem un palaidnīgiem gariņiem mājās, par kapsētā redzētiem pelēkiem, caurspīdīgiem gariem. Par to, kā saimniecei, kura dzīvojusi kādreizējā baronu īpašumā, pusdienas snaudas laikā uz krūtīm gūlies lietuvēns un glābusi tikai Tēvreize.

Edmunds Ozoliņš pierakstījis arī stāstus no cilvēkiem, kas dzīvojuši kādreizējās padomju raķešu bāzes teritorijā, kur esot noticis daudz mistisku lietu. Gan gludekļi paši bez elektrības uzkarsuši, gan pārņēmusi sajūta, ka kaut kas neredzams slīd pa māju, gan bijuši dzirdami neredzamu būtņu krekšķieni, gan pat redzamas dīvainas lodes un šķīvīši debesīs virs mājām.

Visbiežāk Latvijas spoku stāsti saistīti ar mistiskām zīmēm un gariem pie kapsētas. Daudz stāstu ir par Rīgas spokiem.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā mitinoties kungs bez galvas, tērpies sarkanā samta apmetnī, iedēvēts par Sarkano kardinālu, bet Zviedru vārtos reizēm slīdot meitene garā baltā kleitā.

Nostāsts vēsta, ka meitene iemīlējusi kādu puisi, kurš dzīvojis ārpus pilsētas mūriem, un, kad Rīgā izsludināta mēra epidēmijas karantīna, meitene slepus atvērusi vārtus, lai satiktu mīļoto, taču pieķerta un par sodu iemūrēta sienā. Nostāsti arī vēsta, ka 1914. gada vasarā pirms Pirmā pasaules kara daudzi redzējuši rēgainus jātniekus, zārkus un citas zīmes debesīs.

Bet vislabāk rēgi piestāv pilīm un muižām, kur tos joprojām ciena un spodrina ar viņiem saistītās leģendas.+3

Odzienas grāfs Žilbinātājs

Pie brīnišķīgās neogotiskās Odzienas pils, kuru uzsākts atjaunot, autovadītājiem esot jāuzmanās. Reizēm te negaidot tā apžilbstot acis, ka gadās pat avārijas. Vainīgs esot pils torņa rēgs. Leģenda stāsta, ka barons fon Brimmers noslēdzis darījumu ar Nelabo – barons ieguvis spieķi, kas nes bagātību, bet par to apsolījies savā trīsdesmitajā dzimšanas dienā precēt Velna meitu.

Nav ne jausmas, kāda izskatījās Velna meita, bet laikam ne no skaistulēm, un bagātais trīsdesmitgadīgais barons, pie mantas ticis, par solījumu tik pasvilpoja un apprecēja dižciltīgu vācu aristokrāti. Par to Nelabais baronu sodījis ar vājprātu – tādu vājprātu, ka paša dēls licis baronu ieslodzīt pils tornī. Tur neprāta apsēstais bagātnieks izklaidējies, ar sudraba paplāti žilbinot garāmbraucošos pajūgus un karietes. Bet pēc nāves baronu nav gribējuši ne debesīs, ne ellē, tāpēc viņš tā arī esot palicis savā ieslodzījuma vietā tornī.

Cēsu čūska ar pīles galvu

Cēsu viduslaiku pils var lepoties ar pavisam neparastu spoku stāstu, kas esot pierakstīts pat policijas protokolos. Svētā Jāņa baznīcā pieķerts puisis Jānis Grīnbergs, Cēsu aptieķnieka dēls, kurš caur baznīcas pagrabu centies iekļūt pilī, uz kuru no baznīcas vedot pazemes eja.

Policijai viņš sastāstījis pavisam dīvainas lietas – esot jau reiz iekļuvis pilī no otras, no pilsdrupu, puses un nonācis kambarī ar zelta naudu.

Jau grasījies zeltu ņemt, stiepis roku, te viņam virsū līdusi čūska ar pīles galvu un spīdošām acīm.

Aptieķnieka dēls pārbijies un aizbēdzis. Tomēr pēc tam, atceroties mirdzošo zeltu, izlēmis mēģināt vēlreiz, un tad arī pieķerts.

Publicējis intinja

Esmu 60 gadus veca Dzivoju Rezeknes novada

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: