Deviņdesmito gadu vidus, rāma aprīļa pievakare. Valmieras Sīmaņa baznīcas zvaniķis pēc kora mēģinājuma dodas aizslēgt durvis, bet pēkšņi šaurajās torņa kāpnēs ierauga tumšu cilvēkveida stāvu, kurš cenšas noņemt apmetni. Tuvāk pieejot, izskatās, ka vēlajam viesim viss ir kā parastam cilvēkam – gari mati, ūsas un bārda –, tikai kājas… kā dzīvniekam, ar gariem nagiem! Un tad piepeši no vīra kājām izaug kas līdzīgs spurām, viņš pats ar rokām izdara dažas lēnas kustības, paceļas gaisā un un pazūd šaurajā nišā virs lodziņa mūrī…»

Publicējis intinja

Esmu 60 gadus veca Dzivoju Rezeknes novada

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: