Epistemoloģija (no – “zināšanas” un – “mācīšana, zinātne”); epistemoloģija (no “zināšanām” un “vārdu, doktrīnu”) – zināšanu teorija, filozofijas sadalījums.

Termins “epistemoloģija” tika ieviests un aktīvi izmantots 18. gadsimta vācu filozofijā, “angļu-amerikāņu filozofijā 20. gadsimtā tika ieviesta un” aktīvi izmantota “epistemoloģija. In n filozofija XIX un pirmajā pusē XX gadsimtā. pirmais termins dominēja, un no 20. gs. otrās puses sāka dominēt, un tagad dominē otrais.

Diemžēl krievu filozofiskajā literatūrā termins “epistemoloģija” bieži vien tiek saprasts kā “epistemoloģijas” sinonīms. Tomēr būtībā tas ir nepareizi. Epistemoloģija bija un paliek zināšanu teorija, kas atbild uz jautājumu: kā mēs zinām? No jautājuma epistemoloģiskā formulējuma mainās izziņas problēmas uzsvars uz zināšanu problēmu: kā zināšanas ir pieejamas un kā tās tiek sakārtotas.

Saturs [paslēpt]

Galvenie epistemoloģijas jautājumi

https://googleads.g.doubleclick.net/pagead/ads?client=ca-pub-1429235304370022&output=html&h=280&slotname=5642016876&adk=412683671&adf=3058397503&pi=t.ma~as.5642016876&w=336&lmt=1629954523&psa=0&format=336×280&url=https%3A%2F%2Flv.psichiatria.org%2Fepistemologija%2F&flash=0&wgl=1&uach=WyJXaW5kb3dzIiwiMTAuMCIsIng4NiIsIiIsIjkyLjAuOTAyLjc4IixbXSxudWxsLG51bGwsbnVsbF0.&dt=1629954522578&bpp=4&bdt=3666&idt=1291&shv=r20210823&mjsv=m202108240101&ptt=9&saldr=aa&abxe=1&cookie=ID%3D6f1307805837d1eb%3AT%3D1628049893%3AS%3DALNI_MZT4_-tnf-wLr7yzcZLWIAx–fcZw&prev_fmts=0x0%2C336x280%2C580x400%2C336x280&nras=1&correlator=2625323256612&frm=20&pv=1&ga_vid=1684555886.1629954523&ga_sid=1629954523&ga_hid=627616045&ga_fc=0&u_tz=120&u_his=2&u_java=0&u_h=768&u_w=1366&u_ah=728&u_aw=1366&u_cd=24&u_nplug=3&u_nmime=4&adx=159&ady=2108&biw=1349&bih=657&scr_x=0&scr_y=0&eid=31062297%2C31062312&oid=2&pvsid=3755313400135524&pem=727&wsm=1&ref=https%3A%2F%2Fwww.bing.com%2F&eae=0&fc=1920&brdim=0%2C0%2C0%2C0%2C1366%2C0%2C1366%2C728%2C1366%2C657&vis=1&rsz=%7C%7CeEbr%7C&abl=CS&pfx=0&fu=0&bc=31&ifi=3&uci=a!3&btvi=3&fsb=1&xpc=Fpl7ox2Hj8&p=https%3A//lv.psichiatria.org&dtd=1334https://googleads.g.doubleclick.net/pagead/ads?client=ca-pub-1429235304370022&output=html&h=280&slotname=5642016876&adk=412683671&adf=1747630291&pi=t.ma~as.5642016876&w=336&lmt=1629954523&psa=0&format=336×280&url=https%3A%2F%2Flv.psichiatria.org%2Fepistemologija%2F&flash=0&wgl=1&uach=WyJXaW5kb3dzIiwiMTAuMCIsIng4NiIsIiIsIjkyLjAuOTAyLjc4IixbXSxudWxsLG51bGwsbnVsbF0.&dt=1629954522994&bpp=4&bdt=4082&idt=5&shv=r20210823&mjsv=m202108240101&ptt=9&saldr=aa&abxe=1&cookie=ID%3D6f1307805837d1eb%3AT%3D1628049893%3AS%3DALNI_MZT4_-tnf-wLr7yzcZLWIAx–fcZw&prev_fmts=0x0&nras=1&correlator=2625323256612&frm=20&pv=1&ga_vid=1684555886.1629954523&ga_sid=1629954523&ga_hid=627616045&ga_fc=0&u_tz=120&u_his=2&u_java=0&u_h=768&u_w=1366&u_ah=728&u_aw=1366&u_cd=24&u_nplug=3&u_nmime=4&adx=495&ady=2108&biw=1349&bih=657&scr_x=0&scr_y=0&eid=31062297%2C31062312&oid=2&pvsid=3755313400135524&pem=727&wsm=1&ref=https%3A%2F%2Fwww.bing.com%2F&eae=0&fc=1920&brdim=0%2C0%2C0%2C0%2C1366%2C0%2C1366%2C728%2C1366%2C657&vis=1&rsz=%7C%7CeEbr%7C&abl=CS&pfx=0&fu=0&bc=31&ifi=4&uci=a!4&btvi=1&fsb=1&xpc=mwkQBj3kwP&p=https%3A//lv.psichiatria.org&dtd=96https://googleads.g.doubleclick.net/pagead/ads?client=ca-pub-1429235304370022&output=html&h=280&slotname=5642016876&adk=412683671&adf=935631005&pi=t.ma~as.5642016876&w=336&lmt=1629954523&psa=0&format=336×280&url=https%3A%2F%2Flv.psichiatria.org%2Fepistemologija%2F&flash=0&wgl=1&uach=WyJXaW5kb3dzIiwiMTAuMCIsIng4NiIsIiIsIjkyLjAuOTAyLjc4IixbXSxudWxsLG51bGwsbnVsbF0.&dt=1629954523511&bpp=14&bdt=4599&idt=14&shv=r20210823&mjsv=m202108240101&ptt=9&saldr=aa&abxe=1&cookie=ID%3D6f1307805837d1eb%3AT%3D1628049893%3AS%3DALNI_MZT4_-tnf-wLr7yzcZLWIAx–fcZw&prev_fmts=0x0%2C336x280%2C580x400&nras=1&correlator=2625323256612&frm=20&pv=1&ga_vid=1684555886.1629954523&ga_sid=1629954523&ga_hid=627616045&ga_fc=0&u_tz=120&u_his=2&u_java=0&u_h=768&u_w=1366&u_ah=728&u_aw=1366&u_cd=24&u_nplug=3&u_nmime=4&adx=327&ady=2396&biw=1349&bih=657&scr_x=0&scr_y=0&eid=31062297%2C31062312&oid=2&pvsid=3755313400135524&pem=727&wsm=1&ref=https%3A%2F%2Fwww.bing.com%2F&eae=0&fc=1920&brdim=0%2C0%2C0%2C0%2C1366%2C0%2C1366%2C728%2C1366%2C657&vis=1&rsz=%7C%7CeEbr%7C&abl=CS&pfx=0&cms=2&fu=0&bc=31&ifi=5&uci=a!5&btvi=2&fsb=1&xpc=tQgUDg1rcf&p=https%3A//lv.psichiatria.org&dtd=97https://googleads.g.doubleclick.net/pagead/ads?client=ca-pub-1429235304370022&output=html&h=280&slotname=5642016876&adk=412683671&adf=1340544701&pi=t.ma~as.5642016876&w=336&lmt=1629954524&psa=0&format=336×280&url=https%3A%2F%2Flv.psichiatria.org%2Fepistemologija%2F&flash=0&wgl=1&uach=WyJXaW5kb3dzIiwiMTAuMCIsIng4NiIsIiIsIjkyLjAuOTAyLjc4IixbXSxudWxsLG51bGwsbnVsbF0.&dt=1629954524095&bpp=62&bdt=5183&idt=62&shv=r20210823&mjsv=m202108240101&ptt=9&saldr=aa&abxe=1&cookie=ID%3D6f1307805837d1eb%3AT%3D1628049893%3AS%3DALNI_MZT4_-tnf-wLr7yzcZLWIAx–fcZw&prev_fmts=0x0%2C336x280%2C580x400%2C336x280%2C336x280&nras=1&correlator=2625323256612&frm=20&pv=1&ga_vid=1684555886.1629954523&ga_sid=1629954523&ga_hid=627616045&ga_fc=0&u_tz=120&u_his=2&u_java=0&u_h=768&u_w=1366&u_ah=728&u_aw=1366&u_cd=24&u_nplug=3&u_nmime=4&adx=495&ady=2396&biw=1349&bih=657&scr_x=0&scr_y=0&eid=31062297%2C31062312&oid=2&pvsid=3755313400135524&pem=727&wsm=1&ref=https%3A%2F%2Fwww.bing.com%2F&eae=0&fc=1920&brdim=0%2C0%2C0%2C0%2C1366%2C0%2C1366%2C728%2C1366%2C657&vis=1&rsz=%7C%7CeEbr%7C&abl=CS&pfx=0&fu=0&bc=31&ifi=6&uci=a!6&btvi=4&fsb=1&xpc=q8YACvM5bA&p=https%3A//lv.psichiatria.org&dtd=121

1. Patiesības problēma

  • Patiesība un jēga

2. Metodes problēma

  • Zināšanu būtība
  • Zināšanu formas (zinātne, reliģija, māksla, ideoloģija, veselais saprāts)
  • Empīriskais un teorētiskais izziņas līmenis.
  • Izziņas principi
  • Ticība (intuīcija) un zināšanas
  • Pieredzes struktūra un formas
  • Zinātnisko zināšanu specifika un kritēriji.
  • Izpratne un skaidrojums

Epistemoloģijas jēdzieni un jautājumi

Jēdzieni:

  • izziņa
  • apziņa
  • sajūta
  • prātā
  • iemesls
  • patiesība

Galvenais jautājums ir – vai principā mēs pazīstam pasauli?

Atbildes uz šo jautājumu sniedz:

  • optimisms – pasaule ir pazīstama, nav zināšanu robežas, ir vajadzīgs tikai laiks un līdzekļi.
  • agnostiķis – pasaule principā nav pazīstama, cilvēks nepazīst pasauli, bet uz virtuozās pasaules uztveres pamatā balstās sensora uztvere.
  • skepticisms – mēs mācāmies reālo pasauli, bet, pateicoties sajūtu nepilnībām, mēs pastāvīgi maldinām sevi.

Epistemoloģijas vēsture

https://googleads.g.doubleclick.net/pagead/ads?client=ca-pub-1429235304370022&output=html&h=280&slotname=5642016876&adk=412683671&adf=3944971598&pi=t.ma~as.5642016876&w=336&lmt=1629954550&psa=0&format=336×280&url=https%3A%2F%2Flv.psichiatria.org%2Fepistemologija%2F&flash=0&wgl=1&uach=WyJXaW5kb3dzIiwiMTAuMCIsIng4NiIsIiIsIjkyLjAuOTAyLjc4IixbXSxudWxsLG51bGwsbnVsbF0.&dt=1629954524593&bpp=3&bdt=5681&idt=3&shv=r20210823&mjsv=m202108240101&ptt=9&saldr=aa&abxe=1&cookie=ID%3D6f1307805837d1eb%3AT%3D1628049893%3AS%3DALNI_MZT4_-tnf-wLr7yzcZLWIAx–fcZw&prev_fmts=0x0%2C336x280%2C580x400%2C336x280%2C336x280%2C336x280%2C300x600%2C336x280&nras=1&correlator=2625323256612&frm=20&pv=1&ga_vid=1684555886.1629954523&ga_sid=1629954523&ga_hid=627616045&ga_fc=0&u_tz=120&u_his=2&u_java=0&u_h=768&u_w=1366&u_ah=728&u_aw=1366&u_cd=24&u_nplug=3&u_nmime=4&adx=159&ady=3793&biw=1349&bih=657&scr_x=0&scr_y=1219&eid=31062297%2C31062312&oid=2&pvsid=3755313400135524&pem=727&wsm=1&ref=https%3A%2F%2Fwww.bing.com%2F&eae=0&fc=1920&brdim=0%2C0%2C0%2C0%2C1366%2C0%2C1366%2C728%2C1366%2C657&vis=1&rsz=%7C%7CeEbr%7C&abl=CS&pfx=0&fu=0&bc=31&ifi=7&uci=a!7&btvi=7&fsb=1&xpc=sMq2auejKU&p=https%3A//lv.psichiatria.org&dtd=26284https://googleads.g.doubleclick.net/pagead/ads?client=ca-pub-1429235304370022&output=html&h=280&slotname=5642016876&adk=412683671&adf=1149747252&pi=t.ma~as.5642016876&w=336&lmt=1629954550&psa=0&format=336×280&url=https%3A%2F%2Flv.psichiatria.org%2Fepistemologija%2F&flash=0&wgl=1&uach=WyJXaW5kb3dzIiwiMTAuMCIsIng4NiIsIiIsIjkyLjAuOTAyLjc4IixbXSxudWxsLG51bGwsbnVsbF0.&dt=1629954524843&bpp=4&bdt=5931&idt=4&shv=r20210823&mjsv=m202108240101&ptt=9&saldr=aa&abxe=1&cookie=ID%3D6f1307805837d1eb%3AT%3D1628049893%3AS%3DALNI_MZT4_-tnf-wLr7yzcZLWIAx–fcZw&prev_fmts=0x0%2C336x280%2C580x400%2C336x280%2C336x280%2C336x280%2C300x600&nras=1&correlator=2625323256612&frm=20&pv=1&ga_vid=1684555886.1629954523&ga_sid=1629954523&ga_hid=627616045&ga_fc=0&u_tz=120&u_his=2&u_java=0&u_h=768&u_w=1366&u_ah=728&u_aw=1366&u_cd=24&u_nplug=3&u_nmime=4&adx=495&ady=3793&biw=1349&bih=657&scr_x=0&scr_y=1219&eid=31062297%2C31062312&oid=2&pvsid=3755313400135524&pem=727&wsm=1&ref=https%3A%2F%2Fwww.bing.com%2F&eae=0&fc=1920&brdim=0%2C0%2C0%2C0%2C1366%2C0%2C1366%2C728%2C1366%2C657&vis=1&rsz=%7C%7CeEbr%7C&abl=CS&pfx=0&fu=0&bc=31&ifi=8&uci=a!8&btvi=6&fsb=1&xpc=xPgVcSUvGN&p=https%3A//lv.psichiatria.org&dtd=25919

Apziņu kopumā un zinātniskās zināšanas jo īpaši kļuva par filozofu īpašu uzmanību jau sen pirms “epistemoloģijas / gnoseoloģijas” parādīšanās.

Senā filozofija

Viens no pirmajiem, kas izvirza epistemoloģisko problēmu, ir Parmenide, kas ievieš atšķirības starp patiesību un uzskatu. Patiesība ir zināšanas par būtni, tāpēc tās galvenie kritēriji ir konsekvence, pastāvība un mūžība. Sokrāts izstrādā vienu no pirmajām izziņas metodēm – dialektiku – dialoga procesa idejas precizēšanu. Patiesība šeit ir vienprātība. Aristotelis ir pamats racionālismam, attīstot tādu izziņas metodi kā analītiķi.

Viduslaiku filozofija

Viduslaiku filozofija attiecas uz zināšanām kā no Dieva radītās žēlastības. Dievs atklāj sevi radībā un atklāsmē, tāpēc epistemoloģija kļūst par hermeneitiku – Bībeles interpretēšanas mākslu. Origens izstrādā trīs līmeņu izpratnes doktrīnu. Scholastics izstrādā koncepciju par deduktīvo zināšanu iegūšanas veidu.

Jauna Eiropas filozofija

Jaunās Eiropas filozofijā, tā sauktā. epistemoloģiskais pagrieziens, tas ir, izziņas jautājumi kļuva par galveno filozofijas tēmu. Ir konkurējoši tradīcijas racionālisma (Dekarta, Leibnica) un empīrisms (Locke, Hume), no kuriem pirmais turpina tradīciju sholastiskajā dedukcijas zināšanas, un otrs apgalvo tēzi, ka visas zināšanas nāk no pieredzes.

Vācu klasiskā filosofija

https://googleads.g.doubleclick.net/pagead/ads?client=ca-pub-1429235304370022&output=html&h=280&slotname=5642016876&adk=412683671&adf=2044694778&pi=t.ma~as.5642016876&w=336&lmt=1629954551&psa=0&format=336×280&url=https%3A%2F%2Flv.psichiatria.org%2Fepistemologija%2F&flash=0&wgl=1&uach=WyJXaW5kb3dzIiwiMTAuMCIsIng4NiIsIiIsIjkyLjAuOTAyLjc4IixbXSxudWxsLG51bGwsbnVsbF0.&dt=1629954525093&bpp=3&bdt=6181&idt=3&shv=r20210823&mjsv=m202108240101&ptt=9&saldr=aa&abxe=1&cookie=ID%3D6f1307805837d1eb%3AT%3D1628049893%3AS%3DALNI_MZT4_-tnf-wLr7yzcZLWIAx–fcZw&prev_fmts=0x0%2C336x280%2C580x400%2C336x280%2C336x280%2C336x280%2C300x600%2C336x280%2C336x280&nras=1&correlator=2625323256612&frm=20&pv=1&ga_vid=1684555886.1629954523&ga_sid=1629954523&ga_hid=627616045&ga_fc=0&u_tz=120&u_his=2&u_java=0&u_h=768&u_w=1366&u_ah=728&u_aw=1366&u_cd=24&u_nplug=3&u_nmime=4&adx=159&ady=4679&biw=1349&bih=657&scr_x=0&scr_y=2134&eid=31062297%2C31062312&oid=2&pvsid=3755313400135524&pem=727&wsm=1&ref=https%3A%2F%2Fwww.bing.com%2F&eae=0&fc=1920&brdim=0%2C0%2C0%2C0%2C1366%2C0%2C1366%2C728%2C1366%2C657&vis=1&rsz=%7C%7CeEbr%7C&abl=CS&pfx=0&fu=0&bc=31&ifi=9&uci=a!9&btvi=8&fsb=1&xpc=xOf8CTvGTG&p=https%3A//lv.psichiatria.org&dtd=26356https://googleads.g.doubleclick.net/pagead/ads?client=ca-pub-1429235304370022&output=html&h=280&slotname=5642016876&adk=412683671&adf=1955314052&pi=t.ma~as.5642016876&w=336&lmt=1629954551&psa=0&format=336×280&url=https%3A%2F%2Flv.psichiatria.org%2Fepistemologija%2F&flash=0&wgl=1&uach=WyJXaW5kb3dzIiwiMTAuMCIsIng4NiIsIiIsIjkyLjAuOTAyLjc4IixbXSxudWxsLG51bGwsbnVsbF0.&dt=1629954525290&bpp=4&bdt=6378&idt=4&shv=r20210823&mjsv=m202108240101&ptt=9&saldr=aa&abxe=1&cookie=ID%3D6f1307805837d1eb%3AT%3D1628049893%3AS%3DALNI_MZT4_-tnf-wLr7yzcZLWIAx–fcZw&prev_fmts=0x0%2C336x280%2C580x400%2C336x280%2C336x280%2C336x280%2C300x600%2C336x280%2C336x280%2C336x280&nras=1&correlator=2625323256612&frm=20&pv=1&ga_vid=1684555886.1629954523&ga_sid=1629954523&ga_hid=627616045&ga_fc=0&u_tz=120&u_his=2&u_java=0&u_h=768&u_w=1366&u_ah=728&u_aw=1366&u_cd=24&u_nplug=3&u_nmime=4&adx=495&ady=4679&biw=1349&bih=657&scr_x=0&scr_y=2134&eid=31062297%2C31062312&oid=2&pvsid=3755313400135524&pem=727&wsm=1&ref=https%3A%2F%2Fwww.bing.com%2F&eae=0&fc=1920&brdim=0%2C0%2C0%2C0%2C1366%2C0%2C1366%2C728%2C1366%2C657&vis=1&rsz=%7C%7CeEbr%7C&abl=CS&pfx=0&fu=0&bc=31&ifi=10&uci=a!a&btvi=9&fsb=1&xpc=oSwAVTC26J&p=https%3A//lv.psichiatria.org&dtd=26277

Kants izvirza jautājumu par priekšnosacījumiem zināšanu, tas ir, sfēru pārpasaulīgo, un noliedz iespēju atbilstošu zināšanu pasaulē.

Pēc Hēgeļa izpratne par loģiku jautājuma pilnībā, bez neracionālu atlikumu sedz viņam visu lauku problēmām zināšanu, neatstāj ārpus tās robežām vai kontemplācija attēlus vai fantāzijas attēliem.Tas ietver to atlīdzību par ārējo (jo saprātīgs materiāla īstenošanu) produkti aktīvo jaudu domas, jo tie – pats domāšanas veids, tikai priekšmetisko ne vārdu, spriedumiem un secinājumiem, un juteklisko pretēji individuālās apziņas lietas (darbības, notikumi, uc uc). Loģika ir pilnīgi un pilnīgi apvieno šeit ar teoriju zināšanu, jo visas pārējās kognitīvās spējas, tiek uzskatīti par domāšanas veidu, kā domāšana, vēl nav sasniedzis pietiekamu izteiksmes forma, kas vēl nav nobriedušas uz to.

Neokantianisms

Tikai beigās XIX gadsimtā, termins “epistemoloģija” sāk izmantot kā apzīmējumu īpašu zinātni, konkrētā pētniecības jomā, kas ir daļa no iepriekšējo klasiskā filozofiskajiem sistēmās kādu acīmredzami nav izcelties, netika izveidota ne tikai īpaša zinātne, bet pat īpašā sadaļā.

Par īpašu zinātnes epistemoloģijas konstitūciju un vēsturiski, un būtībā ir saistīts ar plašu izplatību neo, kas pēdējā trešdaļā XIX gadsimta kļūst visietekmīgākais tendenci Eiropas filozofiskās domas laikā pārveidota valsts atzītu skolu profesoru un universitātes filozofijas, vispirms Vācijā,un pēc tam visās jomās pasaulē, kur tradicionāli devās uz Vācijas universitātēm ir cilvēki, kas tur, cerot iegūt nopietnu profesionālu un filozofisko apmācību.

Savdabīga iezīme Neo bija īpaša forma, zināšanas par šo problēmu, kas, neskatoties uz visām atšķirībām starp dažādu nozaru skolas, ir šādi: “… doktrīna zināšanu, lai noskaidrotu apstākļus, kādos tas ir iespējams neapstrīdami esošās zināšanas, un, atkarībā no šiem nosacījumiem, slieksnis ir noteikts, kas var attiekties uz jebkādu bija zināšanas, un kas atver vienlīdz unprovable viedokļi platību, ko sauc par “teoriju zināšanu” vai “epistemoloģija” … protams, teorija Es, kopā ar zināšanām, ka tikai norādīto uzdevums ir tiesības likt sevi vairāk un citi -. Bet tālāk, ja viņa vēlas būt zinātne, kas ir jēga, pirmkārt, tā ir iesaistīti precizēt jautājumu par esamību vai neesamību robežas zināšanu … “https://googleads.g.doubleclick.net/pagead/ads?client=ca-pub-1429235304370022&output=html&h=280&slotname=5642016876&adk=412683671&adf=2029483205&pi=t.ma~as.5642016876&w=336&lmt=1629954558&psa=0&format=336×280&url=https%3A%2F%2Flv.psichiatria.org%2Fepistemologija%2F&flash=0&wgl=1&uach=WyJXaW5kb3dzIiwiMTAuMCIsIng4NiIsIiIsIjkyLjAuOTAyLjc4IixbXSxudWxsLG51bGwsbnVsbF0.&dt=1629954525422&bpp=4&bdt=6510&idt=4&shv=r20210823&mjsv=m202108240101&ptt=9&saldr=aa&abxe=1&cookie=ID%3D6f1307805837d1eb%3AT%3D1628049893%3AS%3DALNI_MZT4_-tnf-wLr7yzcZLWIAx–fcZw&prev_fmts=0x0%2C336x280%2C580x400%2C336x280%2C336x280%2C336x280%2C300x600%2C336x280%2C336x280%2C336x280%2C336x280%2C336x280&nras=1&correlator=2625323256612&frm=20&pv=1&ga_vid=1684555886.1629954523&ga_sid=1629954523&ga_hid=627616045&ga_fc=0&u_tz=120&u_his=2&u_java=0&u_h=768&u_w=1366&u_ah=728&u_aw=1366&u_cd=24&u_nplug=3&u_nmime=4&adx=159&ady=5750&biw=1349&bih=657&scr_x=0&scr_y=3143&eid=31062297%2C31062312&oid=2&pvsid=3755313400135524&pem=727&wsm=1&ref=https%3A%2F%2Fwww.bing.com%2F&eae=0&fc=1920&brdim=0%2C0%2C0%2C0%2C1366%2C0%2C1366%2C728%2C1366%2C657&vis=1&rsz=%7C%7CeEbr%7C&abl=CS&pfx=0&fu=0&bc=31&ifi=11&uci=a!b&btvi=11&fsb=1&xpc=1tKlOYYo6b&p=https%3A//lv.psichiatria.org&dtd=33192https://googleads.g.doubleclick.net/pagead/ads?client=ca-pub-1429235304370022&output=html&h=280&slotname=5642016876&adk=412683671&adf=1870545499&pi=t.ma~as.5642016876&w=336&lmt=1629954558&psa=0&format=336×280&url=https%3A%2F%2Flv.psichiatria.org%2Fepistemologija%2F&flash=0&wgl=1&uach=WyJXaW5kb3dzIiwiMTAuMCIsIng4NiIsIiIsIjkyLjAuOTAyLjc4IixbXSxudWxsLG51bGwsbnVsbF0.&dt=1629954525561&bpp=11&bdt=6649&idt=11&shv=r20210823&mjsv=m202108240101&ptt=9&saldr=aa&abxe=1&cookie=ID%3D6f1307805837d1eb%3AT%3D1628049893%3AS%3DALNI_MZT4_-tnf-wLr7yzcZLWIAx–fcZw&prev_fmts=0x0%2C336x280%2C580x400%2C336x280%2C336x280%2C336x280%2C300x600%2C336x280%2C336x280%2C336x280%2C336x280&nras=1&correlator=2625323256612&frm=20&pv=1&ga_vid=1684555886.1629954523&ga_sid=1629954523&ga_hid=627616045&ga_fc=0&u_tz=120&u_his=2&u_java=0&u_h=768&u_w=1366&u_ah=728&u_aw=1366&u_cd=24&u_nplug=3&u_nmime=4&adx=495&ady=5750&biw=1349&bih=657&scr_x=0&scr_y=3143&eid=31062297%2C31062312&oid=2&pvsid=3755313400135524&pem=727&wsm=1&ref=https%3A%2F%2Fwww.bing.com%2F&eae=0&fc=1920&brdim=0%2C0%2C0%2C0%2C1366%2C0%2C1366%2C728%2C1366%2C657&vis=1&rsz=%7C%7CeEbr%7C&abl=CS&pfx=0&fu=0&bc=31&ifi=12&uci=a!c&btvi=10&fsb=1&xpc=cTKwHwREep&p=https%3A//lv.psichiatria.org&dtd=32940

Šī definīcija pieder Krievijas Neokantians A. Vvedensky, precīzi un skaidri norāda īpašības zinātnes, kas “sauc par” neo-Kanta izziņas literatūrā un virzienu visām skolām, kas ir radušies saskaņā ar tās dominējošo ietekmi.

Marksisms

Izstrādājot Hegela skatu, marksisms uzskata vienādu zināšanu teoriju loģiku. No šī viedokļa loģika ir nekas cits kā teorija, kas izskaidro vispārējās izziņas attīstības modeļus un materiālās pasaules pārveidošanu, ko veic sociālā persona. Tādējādi tā ir zināšanu teorija; jebkura cita zināšanu teorijas problēmu definīcija neizbēgami noved pie kādas Kantijas koncepcijas versijas.

Mūsdienu filozofija

Mūsdienu filosofijā epistemoloģija sadalās divās straumēs, viens uzsver iztēles iracionālas metodes, jo īpaši intuīciju un izpratni. Krīzes klasiskā racionalitātes vērsta uz meklēšanu zinātniskajiem kritērijiem, kas ir redzams uz vienprātības par zinātniskās kopienas (intersubjektivitāte koncepcija), kā arī atklājot logotsentrizma izmantojot dekonstrukcija.

Citā mūsdienu epistemoloģijas galvenajos virzienos uzsvars tiek likts uz abstraktu zināšanu struktūru un uz zināšanu radīšanas un funkcionēšanas sociālajiem priekšnoteikumiem. Galvenais virziens epistemoloģijas, kas pēta struktūru zināšanu teorijas attaisnojumu, pamatojoties uz konstatējumā zināšanu kā patiesas un argumentēto atzinumu (patieso pamatotu pārliecību, sk.arī Gautiera problēma), un tā ir strukturēta un darbojas kā zinātniskā disciplīna ar tās apakšnodaļām (skat. saskaņotību, deflāciju, kritizēšanu). Epistemoloģijas virziens, kas izskata zināšanu radīšanas sociālos priekšnoteikumus (sociālā epistemoloģija, zināšanu socioloģija), tiek strukturēts kā zinātniskā disciplīna. Vislielāko ietekmi uz epistemoloģiju šajā jomā sniedzēja socioloģija, gadījumu izpētes metodes.

Izziņas formas

  • Jutekliskā izziņa ir sajūtu un uztveres līmenis.
  • Racionalizētā izziņa ir abstrakciju līmenis, kas izteikts hipotēzes, teorijās, likumos un cēloņsakarības attiecībās. Racionalizētu zināšanu līmenī cilvēks spēj uzbūvēt pasākuma modeli, lai tā darbība būtu visefektīvākā.

Paskaidrojums un izpratne

Izskaidrojuma un izpratnes problēma izriet no attiecības starp ticību un zināšanām, kur ticība pakāpeniski kļūst par intuīciju. Paskaidrojums pamatojas uz notikuma loģisko modeli, kas izveidots pēc analoģijas ar citiem notikumiem. Izpratne nozīmē intuitīvu notikuma izziņu tās unikalā un unikalā.

Patiesības problēma

Atzīstot absolūtās patiesības nepieejamību, personai rodas problēma, novērtējot viņa pieņēmumu par nākotni patiesību.Tieši tādēļ tiek izšķirtas absolūtās un relatīvās patiesības. Relatīvā patiesība ir notikuma salīdzinošā atbilstība un varbūtība, kas garantē vislielāko rīcības efektivitāti. Patiesības mērs atbilst nozīmes mērījumam.

Atsauces

  • Tematiska lapa: “Zināšanu teorija (gnoseology)” žurnāla “Skepticism” bibliotēkā

https://googleads.g.doubleclick.net/pagead/ads?client=ca-pub-1429235304370022&output=html&h=400&slotname=6767133880&adk=31362116&adf=223458432&pi=t.ma~as.6767133880&w=580&lmt=1629954565&psa=0&format=580×400&url=https%3A%2F%2Flv.psichiatria.org%2Fepistemologija%2F&flash=0&wgl=1&uach=WyJXaW5kb3dzIiwiMTAuMCIsIng4NiIsIiIsIjkyLjAuOTAyLjc4IixbXSxudWxsLG51bGwsbnVsbF0.&dt=1629954526072&bpp=3&bdt=7160&idt=4&shv=r20210823&mjsv=m202108240101&ptt=9&saldr=aa&abxe=1&cookie=ID%3D6f1307805837d1eb%3AT%3D1628049893%3AS%3DALNI_MZT4_-tnf-wLr7yzcZLWIAx–fcZw&prev_fmts=0x0%2C336x280%2C580x400%2C336x280%2C336x280%2C336x280%2C300x600%2C336x280%2C336x280%2C336x280%2C336x280%2C336x280%2C336x280&nras=1&correlator=2625323256612&frm=20&pv=1&ga_vid=1684555886.1629954523&ga_sid=1629954523&ga_hid=627616045&ga_fc=0&u_tz=120&u_his=2&u_java=0&u_h=768&u_w=1366&u_ah=728&u_aw=1366&u_cd=24&u_nplug=3&u_nmime=4&adx=160&ady=7326&biw=1349&bih=657&scr_x=0&scr_y=4712&eid=31062297%2C31062312&oid=2&pvsid=3755313400135524&pem=727&wsm=1&ref=https%3A%2F%2Fwww.bing.com%2F&eae=0&fc=1920&brdim=0%2C0%2C0%2C0%2C1366%2C0%2C1366%2C728%2C1366%2C657&vis=1&rsz=%7C%7CeEbr%7C&abl=CS&pfx=0&fu=0&bc=31&ifi=14&uci=a!e&btvi=12&fsb=1&xpc=jDaYye8Lac&p=https%3A//lv.psichiatria.org&dtd=39290 0Like this post? Please share to your friends:Related articles 0Inčdevums par gurķīšiem 0Labā vaļasprieks 0Žadina 0Personības orientācija: galvenās iezīmes 0Konflikta pamatu novēršana 0Konfidencialitātes konkurss – spēleAtbildēt

Vārds *

E-pasts *

Tīmekļa vietne

Komentārs

;-)
:|
:x
:twisted:
:smile:
:shock:
:sad:
:roll:
:razz:
:oops:
:o
:mrgreen:
:lol:
:idea:
:grin:
:evil:
:cry:
:cool:
:arrow:
:???:
:?:
:!:

Search:Lasīt šajā rakstā

https://googleads.g.doubleclick.net/pagead/ads?client=ca-pub-1429235304370022&output=html&h=600&slotname=6137728944&adk=4133729787&adf=2719974631&pi=t.ma~as.6137728944&w=300&lmt=1629954526&psa=0&format=300×600&url=https%3A%2F%2Flv.psichiatria.org%2Fepistemologija%2F&flash=0&wgl=1&uach=WyJXaW5kb3dzIiwiMTAuMCIsIng4NiIsIiIsIjkyLjAuOTAyLjc4IixbXSxudWxsLG51bGwsbnVsbF0.&dt=1629954526361&bpp=78&bdt=7449&idt=78&shv=r20210823&mjsv=m202108240101&ptt=9&saldr=aa&abxe=1&cookie=ID%3D6f1307805837d1eb-22700c74b8c80094%3AT%3D1628049893%3ART%3D1629954524%3AS%3DALNI_MbgmyYEZb7P1KlfbgLoS8I_KhRwlg&prev_fmts=0x0%2C336x280%2C580x400%2C336x280%2C336x280%2C336x280&nras=1&correlator=2625323256612&frm=20&pv=1&ga_vid=1684555886.1629954523&ga_sid=1629954523&ga_hid=627616045&ga_fc=0&u_tz=120&u_his=2&u_java=0&u_h=768&u_w=1366&u_ah=728&u_aw=1366&u_cd=24&u_nplug=3&u_nmime=4&adx=920&ady=774&biw=1349&bih=657&scr_x=0&scr_y=0&eid=31062297%2C31062312&oid=2&pvsid=3755313400135524&pem=727&wsm=1&ref=https%3A%2F%2Fwww.bing.com%2F&eae=0&fc=1920&brdim=0%2C0%2C0%2C0%2C1366%2C0%2C1366%2C728%2C1366%2C657&vis=1&rsz=%7C%7CeEbr%7C&abl=CS&pfx=0&fu=0&bc=31&ifi=15&uci=a!f&btvi=5&fsb=1&xpc=aPKNTSpBra&p=https%3A//lv.psichiatria.org&dtd=118

Publicējis intinja

Esmu 60 gadus veca Dzivoju Rezeknes novada

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: