GPSIEDVESMAIIntuīcija – mistika vai zinātne? 26/08/2013 | RedaktorsAvots bigstockphoto.com

INTUĪCIJA – MISTIKA VAI ZINĀTNE?

Stīvs Džobss bija apveltīts ar spēcīgu intuīciju, kas ļāva viņam pieņemt pareizos lēmumus laikā, kad tiem vēl neviens neticēja.

Taču intuīcija piemīt ne tikai ģēnijiem. Tā dzīvo katrā no mums. Monday skaidro, kā tā darbojas.

 Tu dodies uz tikšanos, un kaut kas tev saka priekšā, ka tā nebūs veiksmīga – lai gan tam īsti nav iemesla. Diemžēl tā izrādās patiesība –  veltīgi iztērēts laiks un cerības. Tu klausies, kā runā pavirši pazīstams cilvēks un pēkšņi jūti, ka zini, ko viņš tūliņ teiks. Un tā arī notiek. Tu gatavo projektu un vienā brīdī saproti, ka tas arī būs tavs lielais izrāviens, tava veiksme. Un tas piepildās.

Cilvēku, kas nekad nav saskārušies ar intuīcijas pārsteidzošo dabu, praktiski nav – varbūt viņi to vienkārši neapzinās. Tāpat kā nav cilvēku, kas spējuši pilnībā atšifrēt tās darbības kodu un perfekti darbināt ikdienā. Tomēr katram ir iespēja savu intuīciju vispirms atmodināt, tad uzturēt dzīvu un jutīgu.

Nezinām, bet zinām

Kas īsti ir intuīcija? Visvienkāršākā, tomēr, iespējams, arī visprecīzākā šā termina definīcija saka: „Intuīcija ir tas, ko mēs principā nevaram zināt, tomēr kaut kādā veidā zinām”. Lai gan izklausās mazliet mistiski, nekādas burvestības te nav. Vienkārši jāatceras, ka cilvēka uztveri nosaka divas smadzeņu puslodes – labā un kreisā. Kreisā atbild par loģisko domāšanu, par faktiem un argumentiem, tā risina matemātikas uzdevumus un palīdz mums pieņemt racionāli pamatotus lēmumus. Savukārt labā puslode atbild par asociatīvo, tēlaino domāšanu, par radošumu un arī par intuīciju. Te rodas gleznas, dzeja un fantāzijas. Kreisās puslodes darbību un tās rezultātus gandrīz vienmēr var loģiski izstāstīt un izskaidrot, savukārt labā puslode strādā „bez vārdiem”.

Labā vai kreisā?

Parasti cilvēkam viena puslode ir dominējošā. Ja tev tā ir kreisā, tad, visticamāk, skolā labi padevās eksaktie priekšmeti – algebra, fizika, iespējams, ģeogrāfija, arī vēsture, un arī tagad tev vieglāk operēt ar skaitļiem un konkrētiem faktiem. Ja dominējošā ir kreisā puslode, domājams, tev patika humanitārie mācību priekšmeti un dažādas radošas un mākslinieciskas izdarības. Un joprojām tev vieglāk ir sajust, „kā”, nevis paskaidrot, „kāpēc”. Ideālā versijā abām puslodēm vajadzētu būt līdzsvarā un harmonijā, tas nozīmētu, ka cilvēks vienlīdz izcili spēj operēt gan ar racionālām, gan intuitīvām lietām. Tomēr realitātē tas nav pārāk bieži.

Esam aizgājuši pa kreisi

Ja nupat minēto smadzeņu pusložu principu attiecina uz mūsdienu pasauli, tad jāatzīst, ka mēs – Rietumu civilizācija, – dzīvojam ar izteiktu kreisās puslodes dominanti. Daļēji tas balstīts vēsturē un sākās jau ar Apgaismības laikmetu, kas atnesa ļoti racionālu, prātā balstītu pasaules skatījumu. Pretēji Austrumu domāšanai, kas joprojām nav pazaudējusi garīgo dimensiju, rietumnieciskā kopš tā laika ar katru gadsimtu aizvien vairāk uzskatīja, ka ticēt vērts tikai tam, ko var izmērīt, nosvērt un izskaidrot. To veicināja arī tehnikas un tehnoloģiju attīstība. Un te nu mēs esam – mūsu kreisā puslode visu zina, analizē un vērtē, taču labās puslodes milzīgais potenciāls paliek neizmantots.

Cēloņsakarību nolasīšana

Kā īsti strādā labā, iracionālā puslode? Patiesībā tikpat racionāli kā kreisā, tikai citādi. Mēs dzīvojam pasaulē, kurā viss ir savstarpēji saistīts, taču šīs cēloņsakarību saites nav viegli saskatāmas un saprotamas, katrā ziņā tas nav izdarāms tikai ar loģiku un prātu vien. Te jānāk talkā gan redzei, gan dzirdei, gan smaržu uztverei, gan emociju atmiņai, un vēl daudzām lietām. Kad šī sazarotā sistēma nolasa apkārtējās pasaules informāciju, tas viss momentā tiek nosūtīts uz smadzeņu labo puslodi. Te informācija tiek apstrādāta un lūk, rezultāts gatavs.

Varētu teikt, ka labā puslode informāciju vienkārši sintezē un dod pareizo atbildi. Savukārt kreisā to analizē, tāpēc tas notiek ilgi, pakāpeniski un aizņem daudz laika. Ļoti iespējams, ka beigu beigās, risinot vienu un to pašu jautājumu, abas puslodes nonāktu pie viena un tā paša rezultāta, bet var gadīties, ka tomēr ne. Turklāt kļūdains būs tieši analītiskais ceļš – jo te argumentu ķēdītē parādās dažādas subjektīvas lietas, kas traucē vēsi analizēt situāciju, piemēram, bailes vai slinkums. Teiksim, tev negaidīti piedāvā riskantu amatu, kurš tavā dzīvē varētu būt gan veiksmes tramplīns, gan arī nest zaudējumus. Analītiski skaitļojot, droši vien argumenti beigās tik un tā būs puse uz pusi, turklāt tīri cilvēciski paliek žēl zaudēt iesildītu vietu… Tāpēc būtu vērts mēģināt izslēgt prātu un sajust intuīcijas balsi – ko tā saka?

Kā samierināt?

Varētu likties, ka vajag tikai iemācīt abas smadzeņu puslodes sadarboties, un intuīcija un prāts soļos roku rokā un garantēs absolūti pareizos lēmumus. Diemžēl tas nav tik vienkārši. Proti, labā, intuitīvā pusslodze spēj itin viegli palīdzēt prāta daļai, bet kreisā, tieši otrādi, labajai tikai traucē. Kad kreisā puslode sāk runāt, labā vispār apklust, un vairs nav saklausāma. Tāpēc jāmācās ne vien trenēt savu intuitīvo daļu, bet arī, kad nepieciešams, prast atslēgt loģisko. Kā to izdarīt – par to nākamajā rakstā par intuīciju.

Turpinājums sekos!

ATSTĀJ KOMENTĀRU

Publicējis intinja

Esmu 60 gadus veca Dzivoju Rezeknes novada

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: